Kā mācās Somijas ziemeļos? Erasmus+ vizītes iespaidi Ounasrinne pamatskolā
Mana, Agneses Pūras, Baložu vidusskolas matemātikas un ķīmijas skolotājas, Erasmus+ mobilitāte norisinājās maģiskajā Rovaniemi — pilsētā, kurā sastopas ziemeļu daba un pasaka, jo tieši šeit, uz paša polārā loka, atrodas oficiālais Ziemassvētku vecīša ciemats.
Brauciena laikā tika īstenota dabaszinātņu un matemātikas stundu ēnošana, koncentrējoties uz mācību metodēm un laboratorijas aprīkojuma izmantošanu. Īpaša uzmanība tika pievērsta digitālo rīku integrācijai un uzņemošās skolas mācību programmas analīzei, diskutējot par praktisko eksperimentu sasaisti ar teorētiskajām STEM tēmām.
Trīs dienu vizīte sākās ar tikšanos ar skolas direktori Mari Vuorisalo un skolas vadības pārstāvi Petri Jokelainen, kurš iepazīstināja ar Somijas izglītības sistēmu un skolas pamatprincipiem. Ounasrinne skola atrodas unikālā kompleksā, kas sastāv no trim daļām: bibliotēkas, skolas un konsultatīvais centrs bērniem un ģimenēm. Konsultatīvā centra integrācija ēku kompleksā ir stratēģisks solis, lai nodrošinātu agrīnu atbalstu un palīdzību bērniem ar attīstības grūtībām.
Katru dienu tika vērotas četras mācību stundas (ķīmija, matemātika, fizika) 7.–9. klašu grupās. Mani būtiskākie novērojumi:
Ergonomika un kustību brīvība. Pārsteidzošs šķiet klašu mēbeļu risinājums – galdi ir nedaudz augstāki nekā ierasts Latvijas skolās, jo tie ir saskaņoti ar īpašiem, augstumā regulējamiem krēsliem. Šie krēsli ir rotējoši un aprīkoti ar ritentiņiem. Kā skaidroja skolas pārstāvis, šāda izvēle ir apzināta: tā ļauj skolēnam arī mācību stundas laikā nedaudz “izkustēties” un mainīt sēdēšanas pozu, nezaudējot fokusu uz veicamo darbu. Tas palīdz mazināt statisko slodzi un uzturēt enerģijas līmeni visas stundas garumā. Turklāt augstākie galdi ir ergonomiski izdevīgāki arī pedagogiem, jo ļauj ērtāk pienākt pie skolēna un sniegt konsultāciju, lieki nesaliecoties.
Dabaszinātņu kabinetu organizācija. Dabaszinātņu kabineti ir aprīkoti atbilstoši visām mūsdienu prasībām, taču vislielāko iespaidu atstāja darba organizācijas kultūra. Skolēni jau no mazākajām klasēm tiek mērķtiecīgi apmācīti strādāt patstāvīgi un organizēti. Katrs zina, kur atrodas nepieciešamie materiāli, laboratorijas trauki, mērierīces un datori. Tas ļauj stundu laiku izmantot maksimāli efektīvi, lielāko uzmanību veltot tieši pētnieciskajam procesam un eksperimentiem, nevis tehniskām sagatavošanās detaļām.
Laika plānojums. Mācību stunda ilgst 60 minūtes, sākoties mierīgā un nesteidzīgā gaisotnē. Starpbrīžos skolēni uzturas ārā, izmantojot labiekārtotos rotaļu un sporta laukumus. Vismaz reizi nedēļā mācību stundas tiek organizētas ārā vai veikti garāki mācību pārgājieni tuvējās meža takās, kuras šajā pilsētā ir ļoti populāras, kā arī divas reizes gadā ir pārgājieni ar nakšņošanu mežā.
Iekļaujošā izglītība. Klasēs ar nelielu skolēnu skaitu (vidēji 10–18, maksimums 22) gandrīz katrā stundā līdzās priekšmeta skolotājam strādāja speciālais pedagogs. Šis tandēms nodrošina personalizētu atbalstu skolēniem ar mācīšanās vai uzvedības traucējumiem, neļaujot tiem “pazust” un palīdzot sasniegt vispārējo klases līmeni.
Sistēmas pamatvērtības. Novērotā prakse apliecina Somijas izglītības politikas efektivitāti – augstu uzticēšanos pedagogiem un skolas vadībai, atteikšanos no skolu reitingiem. Somijā ir principu, ka labākā skola bērnam ir tā, kas atrodas vistuvāk mājām. Kopš 2021. gada Somijā izglītība ir obligāta līdz 18 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka valsts garantē vietu un pienākumu turpināt mācības tūlīt pēc 9. klases. Skolēnam ir trīs galvenie ceļi: 1) akadēmiski orientēta vidusskola (parasti 3 gadi), kas sagatavo studijām universitātē; 2) profesionālā izglītība; 3) pārejas posma izglītība (10.klase), kuras laikā skolēns var uzlabot savas 9. klases atzīmes un stiprināt mācīšanās prasmes, pirms turpināt vidējo izglītību.
Mani secinājumi pēc šīs vizītes, ka Somijas panākumu pamatā ir nevis sacensība, bet gan visaptverošs atbalsts un vienlīdzīgas iespējas ikvienam skolēnam. Šī pieredze sniedza vērtīgas atziņas par to, kā pedagoga un speciālā pedagoga sadarbība var būtiski uzlabot mācību vidi un rezultātus. Redzētais Somijā sniedz pārliecību, ka, mērķtiecīgi ieviešot atbalsta mehānismus, iespējams radīt vidi, kurā ikviens skolēns jūtas gaidīts un spējīgs sasniegt savas virsotnes.
/Agnese Pūra/