16. janvāra rītā Baložos, pie Roberta Mūrnieka piemiņas akmens, tika aizvadīts piemiņas brīdis – ziedu nolikšana, svecīšu aizdegšana un pateicības vārdi.
Ķekavas novada domes vārdā klātesošos uzrunāja Baložu vidusskolas direktore un deputāte Vita Broka, uzsverot barikāžu laika nozīmi neatkarīgas Latvijas vēsturē, kā arī atgādināja, ka R. Mūrnieks par neatkarības saglabāšanu samaksāja ar dārgāko – savu dzīvību.
Ķekavas novada Centrālās bibliotēkas direktore Maija Škapare atgādināja par 1991. gada notikumiem – laiku, kad bija jāizvēlas – palikt malā vai iestāties par brīvību: “Barikādes nebija tikai smagā tehnika un ugunskuri Rīgā. Barikādes bija cilvēki. Parasti cilvēki – tādi paši kā mēs šodien. Viņi nāca bez ieročiem, bet ar pārliecību, ka Latvijai ir jābūt brīvai valstij. R. Mūrnieks nebija karavīrs un necīnījās ar ieročiem. Viņš bija strādājošs cilvēks, kurš 1991. gada 16. janvārī tika nošauts OMON vienības uzbrukumā, kļūstot par pirmo barikāžu laika upuri.”
Godināt Roberta Mūrnieka piemiņu bija ieradušies arī Baložu vidusskolas skolēni.
In memoriam
Roberts Mūrnieks dzimis 1952. gada 4. jūnijā Preiļu pagasta “Pelšos”. Mācījās Preiļu 1. vidusskolā, pēc 5. klases pabeigšanas kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Vēlāk dzīvoja tagadējā Ķekavas novada Baložos (Titurgā). Strādāja par Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas šoferi. 1991. gada 16. janvārī, braucot automašīnā dienesta uzdevumā, pie Vecmīlgrāvja tilta barikādēm, ar šāvienu galvā viņu nāvīgi ievainoja Latvijas neatkarībai naidīgās PSRS Iekšlietu ministrijas speciālo uzdevumu milicijas vienības OMON kaujinieki. R. Mūrnieka bēres izvērtās par tautas protesta manifestāciju. 2023. gadā Mārupes kapos pie R. Mūrnieka kapa vietas uzstādīta piemiņas plāksnīte, bet viņa ievainošanas vietā pie Vecmīlgrāvja ceļa atrodas balts dzelzsbetona krusts.
2010. gadā, pēc viņa nāves, par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts neatkarības aizstāvēšanā R. Mūrnieku apbalvoja ar Viestura ordeni un atzina par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri.
Roberts Mūrnieks kā barikāžu pirmais upuris ir kļuvis par simbolu tautas gatavībai pašupurēties. Viņa nāve parādīja, ka šie notikumi nebija tikai stāsti vai politiskas runas. Tā bija reāla vardarbība, reālas bailes un reāli zaudējumi. Tajā pašā laikā tas vēl vairāk apvienoja cilvēkus un stiprināja pārliecību, ka atkāpties vairs nedrīkst. Daudzi no mums ir dzimuši brīvā Latvijā, un brīvība var šķist pašsaprotama. Taču barikāžu laiks atgādina, ka brīvība nav garantija – tā ir izcīnīta. Un tā ir jāsargā arī šodien: ar savu attieksmi, atbildību, cieņu pret valsti un līdzcilvēkiem.
Roberta Mūrnieka piemiņas zīme mums atgādina, ka vēsturi veido ne tikai slaveni vārdi, bet arī parasti cilvēki, kuri kritiskā brīdī nebija vienaldzīgi. Viņa stāsts ir par drosmi, kas neprasa varonīgus lozungus, bet cilvēcīgu stāju.
Pieminot Robertu Mūrnieku un barikāžu laiku, mēs apliecinām, ka neaizmirstam, kāda cena ir samaksāta par mūsu brīvību. Un kamēr mēs atceramies, šī brīvība turpinās dzīvot.
Sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļa